Debesu Tēva uzruna sievietēm  

(Publiski nolasīts Latvijas kristīgā radio raidījumā “Sievietes sirds” 2017. gada 21. septembrī.)

Tu – Mana dārgā, mīļā meitenīte – Mana meitiņa! Es Tevi ļoti mīlu! Tu esi Mans acuraugs. Es Tevi izredzēju no pasaules iesākuma. Es lepojos ar Tevi – ar Savu roku veidojumu. Pat, ja Tu tā neesi jutusies, Es Tev saku, ka Tu esi mīļa, Tava sirds ir mīļa – pat, ja tā ir nocietinājusies, Es tajā Esmu ielicis mīlestību. Nebaidies, nebaiļojies, nesatraucies par saviem pāridarītājiem. Tev viņu dēl nav jānocietina savu sirsniņu. Tu drīksti to atvērt Manai mīlestībai. Tu drīksti uzticēties Man.

Zinu, ka esi noticējusi kādiem meliem par Mani un īsti nezini, kāds Es esmu, bet, mīļā meitiņ, Es vēlos Tevi šobrīd iedrošināt paļauties uz Mani. Tev tikai jāizdara izvēli – paļauties! Un tad Es varēšu pieskarties Tavai sirsniņai, piepildot to ar Savu mīlestību, kā pāri plūstošu trauku. Man sāp viss tas, kas sāp Tev. Es Esmu sakrājis visas Tavas asariņas. Arī neizraudātās – tās, kas visas Tavas dzīves garumā ir krājušās pie taviem acu vārtiem. Tu drīksti tās izraudāt. Zini, Tavas asaras nav zemē veltīgi izliets ūdens. Man tās ir dārgas. Tāpēc Es visas tās Esmu sakrājis, lai pārvērstu dārgās pērlēs. Jā, Tev ir daudz sāpējis, bet asaras nav bijušas veltas. Es vēlos, lai Tu piedzīvotu daudz prieka dienu – lai Tu piedzīvo prieku kopā ar Mani. Es vēlos, lai katra mūsu diena būtu Tēva un meitas diena; lai Tu spētu priecāties Manī, tad Tavs prieks būs pilnīgs. Es tevi Esmu radījis ar brīnišķīgu smaidu. Tev patiešām ir brīnišķīgs, manas mīlestības piepildīts smaids. Lūdzu tev, atļaujies smaidīt. Pasmaidi Man pretī – atbildi Manam smaidam ar savu smaidu. Un vēl vairāk – Tev ir ļoti skaisti, skanīgi smiekli. Kālab gan es Tev tos būtu devis, ja Man tie nebūtu svarīgi?! Smaidi, smejies, priecājies! Tu varbūt domā, ka esi par vecu, ka Tev ir pārāk grūti, ka citiem tas nepatīk, ka nav piemērotu apstākļu, nav piemērota laika, ka vispār neredzi un nesaproti, par ko varētu pasmaidīt, un kur nu vēl vairāk – smieties un priecāties. Mīļā meitiņ, Es par Tevi sāku priecāties jau tad, kad Tu ienāci manā prātā, jo Es Tevi pazinu jau kā bezmiesas iedīgli. Man bija zināmas visas Tavas dienas, kad to nebija vēl nevienas! Jā, meitiņ, Es priecājos par Tevi, neskatoties uz to, ka Tu Mani vēl nepazini. Dienā, kad Tu piedzimi un dienā, kad Tu izdarīji izvēli sekot Manam Dēlam, līdz ar Mani, Debesīs priecājās un gavilēja visi eņģeļi. Tu man esi ļoti, ļoti, ļoti dārga! Es turu Tevi piespiestu cieši klāt. Vai dzirdi, kā sitas Mana sirds? Ieklausies! Pavadi laiku kopā ar Mani, lai varam izrunāties. Es vēlos Tevi atbrīvot no visa smaguma, ko Tu vēl joprojām nes. Mīļā meitiņ, tas ir par grūtu un pārāk ilgi. Es vēlos nocelt nastas no Taviem pleciem, atbrīvot Tavas rokas no visa, kas ir lieks, lai Tavi pleci var atbrīvoties un iztaisnoties – lai Tava nodurtā galva var pacelties un Tu sevi vari ieraudzīt un teikt: “Es esmu!” Tas ir sākums. Pēc tam Es Tev mācīšu atpazīt, kāda Tu esi, un Tu jau varēsi uzsmaidīt pati sev un Man. Es tiešām vēlos visu nastu, visa sloga, visu melu vietā Tevi piepildīt ar vieglumu, ar prieku. Lai Tu spētu priecāties par sevi – par to, ka Tu esi. Lai Tu spētu priecāties par Mani, par mūsu kopā būšanu. Lai Tu spētu priecāties kopā ar Mani, par to, kas Tu esi un kāda Tu esi; par visu, ko Tu dari kopā ar Mani, par savu aicinājumu. Lai Tu spēj priecāties gan saulainā un siltā laikā, gan tad, kad ir apmākušās debesi un laiks ir drēgns. Meitenīt, Mans prieks ir pilnīgs! Pasaule Tev to ir centusies nolaupīt un, iespējams, turpinās to darīt, bet Es Tev piedāvāju izlaušanos kopā ar Mani. Es vēlos, lai Tu pilnībā sevi iepazīsti – to, cik brīnišķīgu Es Tevi Esmu radījis, cik skaistu, cik mīļu un maigu, cik spējīgu, cik gudru un talantīgu, cik neatkārtojamu! Tu esi Mans mākslasdarbs!