Kā izcīnīt neiespējamās cīņas

 Ilze Eris

6 Tā saka Tas Kungs Cebaots: ja tas arī izliktos neiespējams šīs pāri palikušās tautas acīm tanīs dienās, vai tad tam būtu jābūt par neiespējamu arī Manu acu priekšā? - saka Tas Kungs Cebaots.

9 Tā saka Tas Kungs Cebaots: stipriniet savas rokas, jūs, kas dzirdat šos vārdus šinīs dienās no praviešu mutes un laikā, kad ir likts pamats Tā Kunga Cebaota namam, Templim, lai to atkal uzceltu!



13 Un kaut gan jūs, Jūdas un Israēla nams, līdz šim esat uzskatīti par lāstu svešu tautu starpā, tagad notiks tā, ka Es jūs no tā atsvabināšu, lai jums būtu sava svētība; nebīstieties un dariet stipras savas rokas!

16 Un redzi, šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos!

17 Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu”- saka Tas Kungs

18 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga Cebaota vārds:

19 "Tā saka Tas Kunga Cebaots: ceturtā, piektā, septītā un desmitā mēneša gavēņiem jākļūst namam par prieku un līksmību un par priecīgiem svētkiem! Mīliet tikai patiesību un mieru! Cah.8:6,9,13,16-19

Kad sastopamies ar to, ko saucam par iespējamā robežu – mums nolaižas rokas, pagurst sirds, mēs sākam klausīties – un arī runāt to, kas it kā mums tiek priekšā teikts – Tur jau vairs ne! Tas jau nekad nenotiks! Tas nevar būt, jo nevar būt nekad! Tas vienkārši nav iespējams! Un tā mēs atdodam Dieva mums doto teritoriju, tā pārdodam savu Apsolīto zemi. Tā - pat negaidot, kad mūs aizvedīs - uz Bābeles upēm dodamies paši.

Dievs saka – vai tu ņēmi vērā arī to, kā Es uz šo raugos? Vai tavā pesimisma, necaursitamo sienu un spēcīgo ienaidnieku ainā atradīsies vieta arī Man? Atceries – nav tādu kalnu, kas Man par augstu, jo Es tos esmu radījis. Un nav vētru, kas Man nepaklausītu. Tavs darbs ir likt pamatus templim – un ne jau tikai tam ārējam, bet tam, kas tevī iekšā, tavā dvēselē, tavā sirdī. Lai tur var mājot Tas Kungs.

Kad sastopamies ar savu spēku izsīkumu, tas Kungs saka: stipriniet savas rokas.(:9) Kā to darīt? Kas tās stiprina? Vai fiziski treniņi? Vai turpmāk Dievam spēka būs par maz, ka mūsu muskuļu spēks Viņam būs nepieciešams?

Rokas ir tās, kas dara darbus, rokas svētī, dod, sit, atņem, pazemo. Rokas tiek paceltas, Dievu slavējot. Roku darbi liecina par to, kādi pārvaldnieki Dieva īpašumam mēs esam. Mūsdienās mēs tos saucam par izpilddirektoriem. Citreiz ir kāds jātur stingri pie rokas, citreiz - rokas jāuzliek, svētījot, citreiz - jāpārbauda, vai tās pieder īstajam cilvēkam – ja nu mums ar acīm kas nav īsti labi kā Īzakam.

Kad strādājam ap pilsētas mūriem – mūsu ticības dzīves robežjautājumiem, kad jārēķinās ne tikai ar celtnieka darbu, bet arī ar ārdītāju uzbrukumiem – tad vienā rokā jātur ķelle, bet otrā – šķēps. (Neh.4:7-18)1

Kad vadītāja rokas nogurst – tad stiprinām tās, balstīdami – jo cīņa vēl nav galā. Un grēksūdzē tieši ar rokām uz upurdzīvnieka galvas tiek uzkrauts viss mans grēks.

No Dieva rokas tik daudz ko saņemam, no savas – zaudējam, atlaižam vai izkaisām svētību. Tad atkal atgriežamies pie jautājuma – kas dod spēku manai rokai, jo pamazām apjaušam, ka tā ir tikai mūsu sirds pagarinājums.

Stipriniet savas rokas – te ir dota recepte:

Un redzi, šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos! Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu!" saka Tas Kungs. Un atkal pār mani nāca Tā Kunga Cebaota vārds: "Tā saka Tas Kunga Cebaots: ceturtā, piektā, septītā un desmitā mēneša gavēņiem jākļūst namam par prieku un līksmību un par priecīgiem svētkiem! Mīliet tikai patiesību un mieru! Cah 8:16-19

1) Runājiet tikai patiesību – tad tava roka nebūs gurdena izšķirīgos brīžos. Tava mēle nosaka tavus darbus – attaisnojumu meklēšana grēkam tavu roku padara šaubīgu. Ir grūti padzirdīt slāpstošo vai cīnīties ar pūķi, ja pats ar vārdiem esi vienu aizdzinis un otru barojis. Sadarbojoties ar melu autoru, tu nodod viņa kalpībā arī rokas.

2) Spriediet taisnu un miera pilnu tiesu – tiesā vienmēr jāuzklausa abas puses. Un taisna tiesa ir kā Salamana lēmums – ne mehāniski sadalīt zīdaini, bet redzēt sirdi un motivāciju. Var jau iesaukties – kurš gan var otrā iekšā ielīst!! Tas, kurš ir visu siržu tiesnesis – Dievs! Vai nu prasi Viņam spriedumu, ja tev tas tiešām jādod, vai atstāj visu Viņa izvērtēšanai un spriedumam. Jo - izrādās – tiesas spriedumam ir tikai šie kritēriji – vai tas ir taisns – bez korupcijas vai draugu būšanas, bez zemo noniecināšanas vai augsto pagodināšanas, ar cieņu pret ikvienu Visuaugstā Ķēniņa bērnu, atceroties, ka Kristū mēs visi attaisnoti, bez Viņa – visi notiesāti. Un vai tas ir miera pilns – vai mēs savā tiesneša, spriedumu devēja karjerā esam miera nesēji – gan lietas izskatīšanā, gan sprieduma iznešanā, gan tā izpildīšanā. Tie, kas esam kādā tiesas procesā piedalījušies, zinām to spiedienu un spriedzi, kas apņem, jau tajās telpās ieejot vien. Kur lai ņem mieru tur? Svētais Gars tiek saukts par Miera Lielskungu – The Prince of Peace, Sar Šalom. Visas tiesas spried Svētā Gara vadīts, apzinoties gan savu priestera pozīciju, gan to, ka arī pārējie pieder pie karaliskā nama.

3) Nedomā savā sirdī neko ļaunu – mēs runājam par roku spēku, un te - par sirds domām. Ja no sirds pilnības mute runā, tad no sirds domām roka rīkojas. Motivāciju ne tikai tev ir tiesā jāizvērtē – arī tavu motivāciju izvērtēs – un te vairs nebūs cilvēku tiesas kolēģija. Pat visdrausmīgākais ļaundaris ļoti labi zina, ka viņš dara vai plāno ko ļaunu. Viņš tikai uzskata, ka viņš to drīkst, viņam tas ir atļauts – vai nu kādi apstākļi, stāvoklis, viņa iekšējās sāpes un vēlme atriebties, vai tādēļ vien, ka ir iespēja. Tavu roku spēks ir atkarīgs no tā, kā tu spēsi kontrolēt savas domas – jo cīņas ar ienaidnieku vienmēr tiek izcīnītas tieši Golgātā - pieres vietā – tur, kur dzimst mūsu domas. Tādēļ Jaunajā Derībā ir īpaši uzsvērts: „Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” Fil 4:8 Pamēģini par ikvienu cilvēku, pie kā tavas domas kavējas, atrast to, kas viņā ir patiess, svēts, taisns, šķīsts, patīkams, slavējams, tikumīgs un cildināms. Uztver to kā Dieva dotu uzdevumu – par to domāt, to meklēt un to atrast otrā cilvēkā. Dažā atrast būs grūti – bet to atrast un par to domāt ir tavs uzdevums. Un otra pienākums nav to tev atvieglot.

4) Nemīliet nepareizus zvērestus – no 10 baušļiem 2 ir par to, ko mēs runājam. Un Jēzus teiks, lai nezvēram vispār. Tas ir ļoti nopietni, jo visi mūsu neapzinātie zvēresti un klusiņām izteiktās apņemšanās ir juridisks pamats kādam rīkoties. Ja apņemamies: Es nekad.... tad garīgajā pasaulē ieslēdzas mehānisms – labi, tev tas arī nekad nebūs! Viņiem tu dod tiesības darboties tevī pašā, lai tava rīcība uz šādu rezultātu novestu. Ja saki par citu: kaut tu..., tad tavas autoritātes robežās viss tiek uz to vadīts, bet ne tikai pret to otru, bet arī pret tevi. Kad redzi kādas likumsakarības savā dzīvē notiekam, pamēģini atcerēties, vai neesi kādreiz dusmās vai izmisumā kaut ko tādu pats ar savu muti izsacījis. Ja tā, tad nožēlo to un atsakies no šo vārdu sekām tavā dzīvē. Un lūdz, lai zvēresta skartajā dzīves jomā piepildās Dieva nodoms.

5) Ceturtā, piektā, septītā un desmitā mēneša gavēņiem jākļūst namam par prieku un līksmību – tie ir tie gavēņi, kas piemin Jeruzālemes krišanu, tempļa sagraušanu, Gedaljas nokaušanu – notikumus, kuri tika pieļauti tautas grēku dēļ. Atcerieties vēsturi – bet par pagātni domājot, nekoncentrējies uz pagātnes sāpēm, bet uz Dieva darbu – Viņš strādā! Svini to, ko Tas Kungs tev – un visai tautai ir iemācījis! Daudzi ir gājuši bojā? Jā, bet tā ir tikai pirmā nāve – visiem jāmirst, bet tici, ka tavs Dievs ir dzīvo, nevis mirušo Dievs – kā Ābrahams, kurš paļāvās, ka dzimums nāks pat tad, ja dēlu upurēs, jo Dievs VAR viņu augšāmcelt, tā arī tu - priecājies par to, jo tā tu vairo savu pilnīgo paļaušanos, tā tu liec augt atziņai, ka Dievs ir labs! Vienmēr!

6) Mīliet tikai patiesību un mieru! Nu jau esam nonākuši līdz centram – ja sākām ar runāšanu, tiesas spriešanu, tad nu ir jautājums – kam tu piederi. Jo mīlestība mūs nodod par kalpiem, vergiem (2. Moz 21:5)2 – vai nu grēkam, ja to mīlam, vai Tam Kungam. Jēzus teica: „Es esmu patiesība,” un mēs zinām, ka Viņš ir Miera lielskungs. Te Vecā Derība – rīcībā, ne filozofijā izskaidrotā ticības dzīve uzdod jautājumu – vai tu mīli Jēzu un Svēto Garu? Nevis gribi, nevis lieto, nevis apzinies, bet mīli? Vai arī tad, kad tu tiec atlaists pilnīgā brīvībā, tu teiksi: Es mīlu savu kungu... un palieku Tā Kunga namā vienmēr?

Ikvienu neiespējamo kauju uzvar mīlestība – ne mana, bet Jēzus. Ne, ka es censtos saprast, kā rīkoties pareizi, bet, ka es mīlu patiesību – tik ļoti, lai ne brīdi nebaidītos ar to konfrontēt sevi. Un ka es mīlu mieru – jo ne jau man savā spēkā neiespējamās cīņas jāizcīna. Tur es – ar savu apņemšanos, metodēm, tehnikām, noteikumiem un gavēņiem – varu Dievam tikai pa kājām maisīties.

Tieši neiespējamo uzdevumu priekšā mēs atkal no jauna tiekam konfrontēti ar vārdiem: vai tad tam būtu jābūt par neiespējamu arī Manu acu priekšā? - saka Tas Kungs Cebaots. Kā Mozum pēc gaidīšanas mūža garumā un 24 gadus pēc apsolījuma saņemšanas Kungs saka stiprinot: Vai Tam Kungam kaut kas būtu neiespējams? Noliktā laikā Es atgriezīšos pie tevis nākamā gadā, un Sārai būs dēls." (1. Moz. 18:14) Kā uz Mirjamas (Marijas) jautājumu: „Kā tas var notikt?.. eņģelis atbild: jo Dievam nekas nav neiespējams." (Lk.1:37) Kā Jeremijam pilnīgi bezcerīgā situācijā – Kungs skaidri saka: "Redzi, Es esmu Tas Kungs Dievs pār visu miesu! Vai tad Man būtu kas neiespējams? (Jer.32: 27) Un kad mācekļi, nobijušies no tā, ka Jēzus prasa vēl vairāk nekā visi Toras baušļi, jautā Jēzum: "Kas tad var tikt pestīts?" Tad Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: "Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas." (Mt.19:25-26)

Tavu roku stiprums nav muskuļos, naudā, zirgspēkos vai diplomos. Nav starptautiskā atbalstā vai tajā, ka vairākums ir ar tevi vienisprātis. Tavu roku stiprums ir tavā sirdī, kas bez atlikuma nodota Tam, Kurš iet pāri iespējamā robežām. Tavā uzticībā Viņam – vārdos, motīvos, sirds nolūkos, tad arī darbos un rīcībā. Jo jums ir liels uzdevums – pie Dieva nama, pie Svētā Gara tempļa strādāt.

Tā saka Tas Kungs Cebaots: stipriniet savas rokas, jūs, kas dzirdat šos vārdus šinīs dienās no praviešu mutes un laikā, kad ir likts pamats Tā Kunga Cebaota namam, Templim, lai to atkal uzceltu!

Nu tad celsimies un celsim! (Neh.2:18)