Veids Teilors

Attīstot personisko lūgšanu dzīvi: šajā kritiskajā stundā Tas Kungs aicina savus ļaudis uz nopietnu lūgšanu laiku

Lūgšanai jābūt dabiskai mūsu ikdienas dzīves daļai, tai jābūt mūsu un Tā Kunga attiecību centram. Mūsu lūgšanu būtība lai vienmēr ir izpausme mūsu mīlestībai pret To Kungu, un mūsu vēlmei Viņu pazīt personiski.

„Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani arī atrod.” Sal.pam.8:17

Mūsu vajadzība nav saņemt vairāk informācijas par lūgšanu metodēm un principiem, bet gan tiekties, pavadīt kvalitatīvu laiku lūgšanā.

Mūsu lūgšanām vienmēr jāizaug no pilnīgas atkarības no Tā Kunga. Mēs tikām radīti, lai dzīvotu atkarīgi no Jēzus – skatītos uz viņu ar pielūgsmes attieksmi un lūgtu par visu.

„ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” Jāņa 15:5

Lūgšana ir līdzeklis, caur kuru šīs atkarīgās attiecības atrod savu izpausmes jomu un piepildījumu. Tieši caur šo vienotību ar Jēzu lūgšanā, Tas Kungs apmierina mūsu vajadzības. Tādējādi, lūgšana ir mūsu Kristīgās pieredzes un izaugsmes centrs.

Ja jūs meklējat jaunu atklāsmi, personību vai idejas, kurām sekot, jūs viegli var ievest kādā apmāna formā. Mūsu garīgās dzīves pamatam jābalstās aktīvās personiskās lūgšanu attiecībās ar Jēzu – kā ar Kungu pār mūsu dzīvi un visu, kas mums nepieciešams.

Mūsu „tapšana”

Kad Jēzus aicināja savus mācekļus, Viņš teica: "Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu (es būšu iemesls, kura dēļ jūs tapsiet) par cilvēku zvejniekiem." Marka 1:17

Ievērojiet, ka uzsvars ir uz „tapt”, nevis uz „darīt” (zvejot). Mums ir tieksme skriet un uzreiz sākt strādāt Tā Kunga labā, aizmirstot ko īsti Jēzus sacīja.

Mūsu aicinājums ir strādāt kopā ar To Kungu, nevis vienkārši strādāt Viņam. Tādējādi ir jābūt sagatavošanās laikam, pirms mēs varam kļūt efektīvi Viņa kalpošanā. „Cilvēku zvejniecība” sekos kā normāls turpinājums dzīvei ar ikdienas lūgšanu un sadraudzību ar Dievu. Ja tas tiktu praktizēts tā, kā to mācīja Tas Kungs, lielākā daļa problēmu, ar kurām mēs saskaramies mūsu Kristīgajā pieredzē, izzustu.

Ienaidnieks aktīvi pretojas visiem, kurus viņš redz cītīgi lūdzam. Ja vien iespējams, viņš liks tiem kaut ko „darīt” – jebko citu, nevis dos tiem laiku pavadīt laiku vieniem pašiem ar To Kungu. Sātans zina lūgšanas vērtību, un ar visiem spēkiem centīsies to aizkavēt. Svētajam, kas ir apņēmies lūgt, ir jāatpazīst lūgšanas kavēkļu avots un tad jāpaceļas virs visas pretestības un uzmanības novērsējiem.

Mēs dzīvojam kritiskā laika brīdī, un Tas Kungs aicina savus ļaudis – nošķirties nopietnam lūgšanu laikam. Visā Kristus Miesā zūd personību un īpašu kalpošanu spožums un pievilcība. Un vienlaicīgi plašāk atveras durvis uz lūgšanu kambari tiem, kas vēlas no Tā Kunga ko vairāk, un kuri ir gatavi ieiet šai kambarī un lūgt.

„Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.” Mateja 6:6

Tieši tur jāizcīna uzvara kaujā. Visi pārējie līdzekļi izrādījušies nespējīgi vadīt Kristus Miesu līdz briedumam.

Mācies lūgt „lūdzot”

Jesajas 50:4 un Marka 1:35 salīdzinājums parāda mums, ka Jēzus katru dienu sāka ar individuālu lūgšanu ar Savu Tēvu.

„Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis.” Jesajas 50:4

„Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” Marka 1:35

Viņa mācekļi to pamanīja, un viņus vadīja vēlme lūgt.

„Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: "Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus."” Lūkas 11:1

Jēzus sniegtā atbilde atklāj lūgšanas metodi, nevis konkrētus lūgšanas vārdus.

„Tad Viņš tiem sacīja: "Kad lūdzat Dievu, tad sakait: Tēvs! Svētīts lai top Tavs Vārds, lai nāk Tava valstība. Mūsu dienišķo maizi dodi mums katru dienu un piedodi mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam katram, kas mums ir parādā, un neieved mūs kārdināšanā."” Lūkas 1:2-4

Mums jāsāk, atzīstot mūsu attiecības ar Debesu Tēvu (Mūsu Tēvs), jāpielūdz Viņš (Svētīts lai top Tavs Vārds). Tikai tad mēs varam lūgt, lai piepildās Viņa griba un stāstīt par savām vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, Jēzus teica: „Jūs tagad nevajag mācīt kā lūgt. Jūs iemācīsieties lūgt lūdzot.”

Nav īsākā ceļa

Lūgšana ir daudz kas vairāk, nekā tikai Dieva informēšana par to, kas mūsuprāt Viņam būtu jādara un visām tām brīnišķīgajām lietām, kuras varētu notikt, ja tikai Viņš „darītu kā mēs lūdzam”. Patiesa lūgšana sākas tad, kad mēs ieejam tādā sadraudzībā ar Jēzu, ka Svētais Gars caur mums spēj lūgt Tēva gribu.

Tas nozīmē pieķerties Tā Kunga vēlmei, nevis pārvarēt Viņa nevēlēšanos. Viņš negribot var mums iedot ko tādu, ko mēs nepārtraukti spiežam Viņu darīt – sev par ļaunu. Atcerieties Izraēla bērnus, kas spieda Viņu dot gaļu, nevis apmierinājās ar mannu, kuru Viņš jau bija devis! Viņš deva tiem paipalas, bet Raksti saka, ka līdz ar to viņu dvēseles kļuva vājas.

Kad Tā Kunga ļaudis nonāks pie izpratnes, cik vērtīgi ir nošķirt vietu lūgšanai un sadraudzībai ar Kungu, un bieži ieiet šajā vietā, viņi atradīsies uz auglīga ceļa, piepildot Viņa mērķus.